Furusato ir viena no nozīmīgākajām dziesmām, ko daudzi japāņi var dziedāt kopā daudzās paaudzēs. Dziedot Furusato, mēs domājam par savām dzimtajām vietām, vecākiem, kuri joprojām ir tur, draugiem, kalniem, jūru, upēm un visām atmiņām, kas tur radušās. 2024. gada sākumā Noto reģionu skāra spēcīga zemestrīce. Daudzus cilvēkus ietekmēja šī katastrofa un viņi saskārās ar nopietnām grūtībām. Domājot par šiem cilvēkiem, japāņi parasti dzied Furusato. Ar šīs dziesmas palīdzību japāņi dalās grūtībās un kopīgi lūdz atlabšanu un atjaunošanos. Dziesmas vārdi Tur piekalnē dzināmies pakaļ zaķiem, Tur upītē allaž zivis ķērām; Sapnis ved mani atmiņu lokos, Un neaizmirstu es dzimto vietu. Kā manam tēvam un mātei tur klājas? Kā rit dzīve senajiem draugiem? Ne lietus, ne vējš nespēj atmiņas kliedēt, Vienmēr es atceros dzimto vietu. Visu, kas dzīvē darāms, es veikšu, Lai reiz mājās atgriezties spētu. Zaļajā kalnā pie dzidrās upes, Tur mani sagaidīs dzimtā vieta.